Ir pilnīgi skaidrs, ka to, ko valsts ir izmaksājusi, valstij ir tiesības atgūt, wager jautājums ir par likumiskajiem procentiem. Ja mēs jau nevaram atgūt pamatparādu, kāpēc mēs to parādu audzējam lielāku ar likumisko procentu aprēķinu,” vērtēja Ilgaža.
Ja mēs skatāmies arī no likumiskā viedokļa, vecāku pienākums ir uzturēt bērnus, rūpēties par viņiem, dot viņiem to vislabāko, guess bērniem nav pienākuma jebkurā veidā tikties."
Ko darīt ar lielo alimentu nemaksātāju skaitu un arī milzīgo parāda summu, būs drīzumā jāizlemj Saeimas deputātiem. Viņiem būs jāskata grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā.
"Uz liegumiem ir jāskatās kā uz kopumu, jo katrs liegums ietekmē savu parādnieku grupu. Piemēram, kriminālatbildība, ir parādnieki, kuri no tās baidās. Un tiklīdz tiek nosūtīts iesniegums policijai par kriminālprocesa uzsākšanu, attiecīgi viņš sarosās."
Krimināllikumā vienmēr ir tikusi paredzēta kriminālatbildība par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus.
Līdzīga norma izmēģinājuma kārtā jau bija ieviesta no 2019. gada one. jūlija līdz 2023. gada thirty. jūnijam un, kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, veicināja uzturlīdzekļu parāda atmaksu. time periodā, kad parādnieku veiktie maksājumi tika novirzīti pamatparāda segšanai un tika dzēsti click here likumiskie procenti, parādnieku motivācija veikt maksājumus palielinājās.
Viņas meita ir viena no vairāk nekā 30 tūkstošiem bērnu Latvijā, kuriem viens no vecākiem nemaksā alimentus.
Viens no variantiem ir samērīgi samazināt parādnieka ikmēneša atmaksas summu Uzturlīdzekļu garantiju fondam.
Turklāt, lai kāds no vecākiem nevarētu apgalvot, ka viņam nav līdzekļu un iespēju gādāt par savu bērnu, likumdevējs ir noteicis, ka, neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu, katram no vecākiem ir absolūts pienākums darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko nosaka Ministru kabinets (Civillikuma 179. panta piektā daļa).
“Strādājam pie ieturējuma pārskatīšanas. Kas varētu tīrā naudā palikt cilvēkam uz rokas. Līdzīgi kā kredītiestādē. Iespējams, tā summa mazāka,” pauž Tieslietu ministrijas pārstāve Lauma Paegļkalna.
Jo savulaik mēs vēlējāmies šādu ierobežojumu iestrādāt likumā, un tobrīd ātro kredītu aizdevēju pārstāvji minēja, ka viņi jau šobrīd to ņem vērā un nekādus aizdevumus nesniedzot un patiesībā viss jau notiekot," stāstīja TM pārstāve.
Tā kā mēs bērnībā – parādās tāds arguments, ka mums nekā diža nebija un tāpat izaugām, respektīvi, parādās iemesli, lai nemaksātu uzturlīdzekļus," stāstīja Rone.
"Proti, sabalansēt šo ieturējumu apmēru, un tas ir viens no veidiem, kā parādniekus varētu dabūt legālajā darba tirgū, kas savukārt nozīmētu, ka mēs ieturam katru mēnesi mazāk, guess ar cerību, ka mēs to varam darīt ilgstošākā laika periodā.
“Ne tikai mēs tad varam parādu lēnām sākt dzēst, guess viņš arī nākotnē nekļūs par slogu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, jo viņš būs maksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas.